Wed, Mar. 23rd, 2016, 09:25 am

Par neizprotamajām sievietēm.

Autobusā man blakus apsēžas kundze, kura pirmajā brīdī šķiet esam būt epohālu izmēru sieviete. Galvastiesu garāka par mani, un es neesmu no punduriem. Kā arī liekas, ka viņai nav visai ērti uz atlikušā beņķa, jo esmu visai izteikti padevies horizontālē un dāma arīdzan. Brīdi knosījusies un tā arī neatradusi dzīves laimi, kundze pieceļas un nostājas manā priekšā.

Turpmākais šokē nāciju, jo kundze augumā ir tā, uz metrs piecdesmit. Sēdus viņa radīja visai gigantiskas personas iespaidu, jo, kā lai saka, viņai bija visai daudz uz kā apsēsties.

Tāda, lūk, optiska ilūzija.

Wed, Mar. 23rd, 2016, 10:48 am
[info]jojo

Es vienmēr uz šīm un polsterētajiem krūšturiem skatoties domāju, un ko vini/vinas dara, kad jāvelk nost? Izdzēš gaismu, nopūš guni? Vai arī vīrieši tik laimīgi, ka pie plikumiem tikuši, ka izmēram un mīkstumam un kuplumam nav nozīmes?

Wed, Mar. 23rd, 2016, 11:09 am
[info]eermaniitis

mēs taču visi zinām, ka sievietes ģērbjas, krāsojas un polsterējas priekš sevis, nevis priekš kaut kādiem bikšaiņiem ;)

Wed, Mar. 23rd, 2016, 11:17 am
[info]fjokla

nēnu, ganjau kautkādz zināms rūgtums sirdī paliek