sirdnA

nu, man noteikti ne.

Ibioloģiskie procesi ir tādi, ka akurāt pulksten divpadsmitos naktī nutella kā tāda nokavējusies Pelnrušķīte atgriezās pie manis ar kārtīgu kuņģa skābes porciju kaklā. Es ķērcu, gārdzu un rīstījos kādu pusstundu, mulsināju kaķeni, kura nosprieda, ka ir rīts un viņai dos brokastis, un vispār, nejutos perfekti.