Kad dalīja uzcītību, es stāvēju rindā pēc fiziskas dailes, spoža intelekta un apburoša rakstura, tā ka ar to regulēšanu man ir, kā ir. Attiecīgi, kad liktenis mani iestūma jaunajā KFC ēstuvē un nokļuvu ciešā personiskā kontaktā ar kāroto deģenerācijas spaini, es, teiksim, nebiju sagatavojies to uztvert visā tā lieliskajā taukainībā. Un vispār, pilnīgi neproduktīvā kārtā nemitīgi pievērsu uzmanību trūkumiem, nevis visādām izcilībām.
Bet visu pēc kārtas, ar cieņu un nesteidzoties.
KFC ēstuve atrodas ārkārtīgi pretīgā un neglītā ēkā. Viena no lietām, kuru jūs, iespējams, par mani nenojautāt, ir tāda, ka vairākus gadus man bija paradums iespert pa to derdzīgo objektu katru reizi, kad gāju tam garām. Fu, slikta māja! Mīnus punkts KFC!
OK, pietiks par traģisko. KFC ēstuve šobrīd strādā režīmā, kad darbs sākas 12:00, kas ir ļoti pareizi, jo deģenerāti mēdz ilgi gulēt. Aristokrāti arī...man liekas...par viņu paradumiem esmu maz informēts. Bet cik nu mums Rīgā to aristokrātu, vai ne? Plus punkts KFC!
Ir novākusies tāda mērena rindiņa, tomēr tā atrodas KFC iekšpusē un nav nemaz tik traki gara, stāvam nost. Ēstuve ieprojektēta maziņa un mīlīga, divas kasītes, pie kurām bez īpašas panikas strādā daži džeki. Strādā raiti un visnotaļ labi, tomēr kantoris varēja jau iztērēties priekš pusduča daiļu jaunavu apspīlētos krekliņos. Apspīlēto daiļavu trūkums kopā ar lipīgo grīdu, kuru neviens sevišķi nelauzās uzkopt, atnes vēl mīnus punktu KFC! Situācija sabiezē, tā teikt.
Pasūtinām spaini (spainis! pēc visiem šiem gadiem...es jau ij necerēju...šņukt! /skopa un deģenerēta vīra asara norit pār neskūto vaigu/) divām personām un vistas komplektu. Kas ir kartupeļu turza + divi vistas fragmenti + dzeramais. Ekrāns rāda kaut kādu laiku, cik ilgi tiek brūvēts mans pasūtījums, kas man diezgan maz izsaka. Nu, un, ka es zinu, ka nīkstu te jau 23 minūtes? Tomēr paiet tikai kādas piecas minūtes un mans pasūtījums, kura numurs sakrīt ar manu dzimšanas gadu, ir gatavs. Meitietis kurš dala paplātes, nezkāpēc man netic un grib redzēt papīrīti ar numuru. Tāda neuzticība mani sarūgtina un KFC briesmīgi riskē nesaņemt pluspunktu...tomēr es tobrīd jutos labsirdīgs un, lai nu tā būtu, ieskaitu jamiem plusu. Bet nu lai šitā būtu beidzamā reize. Savus deģenerātus ir jāpazīst pēc sejas, pat ja viņi pirmoreiz ir ieradušies krogā.
Kā pieklājas restorānos, lietas ir jāēd ar rokām. Kartupeļu turza ir atdzisusi, toties vistas fragmenti kārtīgi apsvilina pirkstus. Tie ir sakrauti uz papīra šķīvīša, kurš noklājas ar taukainiem pleķiem, pirksti deg, aukstie kartupeļi tinas ap zobiem, pepsikola liek visam garšot pēc šampūna, dzīve ir lieliska. Plus punkts KFC!
Pieķeramies pie spaiņa, kurš, kā izskatās, jamiem ir vienā izmērā. Tas ir, divu personu spainis ir paprāva kartona mučele, kuras dibenā mētājas daži vistas fragmenti. Gabali ir dažādi. Kurš no viņiem ir pikants, kurš vēl savādāks, es nezinu, jo tie visi manai garšai ir gauži par sāļu. Gabalu vizuālais noformējums rullē, es apēdu pārīti gardumu, kuri izskatās akurāt kā sēnīšu apsēsti kāju nagi desmitkārtīgā palielinājumā. Nekas, pilnīgi ēdami! Plus punkts KFC!
Pēc komplekta un spaiņa patērēšanas man kādas astoņas stundas pilnīgi negribas ēst. Plus punkts KFC!
Rezultātā KFC ir saņēmis, laikam, 4 sirdnas pluspunktus (man slinkums pārskaitīt), kas varētu būt analogs divām Mišelina zvaigznēm. Vai arī nevarētu, tas jau no Mišelina atkarīgs, es savu pateicu.
Katrā ziņā, esmu ieguvis nenovērtējamu pieredzi. Kad būšu gatavs deģenerēt, paņemšu spaini četrām sejām, pienākošās pepsikolas un grimšu kā urāna lauznis kausētā alumīnijā.
Vārdu sakot, citreiz.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}