Tue, May. 19th, 2015, 03:39 pm

Padomju laikos nekā nebija, bet visu varēja dabūt. Piemēram, mango sula. Kad tētuks pēc kārtējā plosta pamodās Jelgavas ātrajā palīdzībā ar sašūtu galvu (mēs tolaik pie Kuldīgas dzīvojām, mhm) un steidzīgi (imho, pa logu) emigrēja mājās, viņš tomēr tika iespundēts slimnīcā. Māmuļa, savukārt, nezkāpēc un es nestādos priekšā, no kurienes, sagādāja viņam mango sulu.

Kur viņa, ellē, to dabūja? Es tajos laikos biju divreiz mūžā redzējis banānu, kādi vēl mango mūsu nekurienē pa kreisi?. Kā arī, piezīmēšu, tā bija īsta sula, nevis tas ābolu un apelsīnu sulas atjauktenis, ko viņi mūsu dienās uzdod par mango sulu.
 Leave a comment | 34 comments

Tue, May. 19th, 2015, 10:43 pm
[info]tipa75

Man gan vecāki principiāli blatus neveidoja un neizmantoja, un tāpēc man padomju bērnība asociējas ar zilām, šķiet, dabīgā nāvē (no bada) mirušām vistām, bezgalīgiem kartupeļu ēdieniem, pelēku baltmaizi un Biezpiena sieriņu šokolādē, kā gardāko lietu pasaulē. Ā, vēl pie sevišķiem gardumiem tolaik piederējās konservēti zaļie zirnīši.
Thread - Reply

Wed, May. 20th, 2015, 07:53 pm
[info]mapats

Bulgāru augļu kompoti "Globuss", kurus deva bonusā par kārtīgi nostrādātu vasaru kolhoza biešu vagās. Banāni, vai ananāsu kompots reizi gadā. Milzīga rinda vasarā pēc saldējuma ar vecāku puiku pamācību ka jāņem vismaz kaste.
Parent - Reply