Abet dziedāšana man, lai arī pasaulē megadziedošākās ūbernācijas pārstāvim, kaut kā nepadodas. Skolas laikā es to racionalizēju, skaidrodams sev, ka dziesmu teksti ir idiotiski un melodijas ir pretīgas. Lai arī tā ir tīra patiesība, un Imants Kalniņš, manis pēc, varēja likties baļļā ar visiem saviem neizdziedamajiem meldiņiem, tomēr, imho, parādības sakne nav meklējama tikai tautasdziesmu apdaru neglābjamajā riebīgumā.
Arī "vieglā jestrādes" mūzika mani neuzrunāja, un Aijas Kukules nebeidzamā gaudošana mani kaitināja vairāk par Brežņeva runām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}