sirdnA

Hobita otrā sērija. Heh. Epohālas kaujas tik blīvā slānī, ka man uznāca miegs un brīžos, kad Orlando Blūms pieķērās pie kārtējā orku bataljona, atļāvos pievērt acis uz kādu pusstundiņu. No sižeta neko daudz nepazaudēju. Kas bija grāmatā? Rūķi pa kluso aizplunčājās no elfiem uz Ezera pilsētu, tur sabāza tautai ausīs batonus, paņēma taksi uz Vientuļo Kalnu, kur arī ķērās pie pūķa mantiņām. Grāmatā viss process pavelk uz lappusēm trim. Filmā tās ir divas stundas ģimenei draudzīgas asinsizliešanas un slepkavošanas, izceļas minētais Blūms un tā rižā elfiene, neatceros vārdiņa. A jūs zināt, kāpēc orkus neviens nemīl? Tāpēc, ka viņi ir savādāki! Nu, kur te politkorektums, kad baltais Blūms dara pāri melnajiem orkiem? Nu, viņi ir stulbi, ļauni un pretīgi, nu un, vai tāpēc viņiem uzreiz jāgriež galva nost, vai tad nevar uzcelt ciematus, kur jamiem nodarboties ar tradicionāliem orku amatiem (elfu izbāšana) un dainot pa orkiskam (guldur, šmuldur, khkrkhhhhk!)?

Nu, pa vidam Gandalfs kaut ko niekojas, bet tas tā, sīki.

Traki gara filma. Tās trīs Likteņa Aronijas, kuras noskatījos šai gada nogalē, visas kopā nelikās tik garas.