Vēstule psihiatram
Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Hodža Nasredins. Esmu 2x18 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 22:00, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Sirdna - viņš bija vienkārši pretīgs! - p...b...m...sivēns!!! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju praktiski visu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija aromatizētas krosenes. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega Doma baznīca, ko aizdedzinājuši nolādētie krabju apsēklotāji un mana sirds atlec atpakaļ un trāpa pa pieri. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu polārā kurmja vesti un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Džesika Truse, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva bišķi pašvaki ap dūšu. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā maiss ar naudu un atkal pazaudēju praktiski visu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 2x18 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu Pēterīša Cikuzīša drosmi un atbildēju: Iesākumā bija Vārds un tajā Vārdā bija trīs Burti!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām apgānītām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās ķiploku spiede, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns reformētā budisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Brandželīns Pitolijs. Un pie tam vēl viņš ir viņa trešās pakāpes brālēna pusbrālis!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 0tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Hodža Nasredins).
Iedvesmai:
http://www.home.lv/jayart/vestules.h
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}