Sabiedrība un tādas lietas. Es jau aizmirsu, kuri britu zinātnieki šito nopētīja, bet vai tikai mums nebija viens otrs gēns, kas atbildēja par skaudību? Nu, kad kaimiņiem ir zāle zaļāka un burkāni garāki.
Pie tam tas strādā arī tad, kad tev pašam nav ne zāles, ne burkānu, da i nevajag tev tos. Nu, nevajadzēja tev karalisko Dultonu. Bet televizorā tai bābai ir karaliskais Dultons. Un kaimiņam ir karaliskais Dultons. Un klases salidojumā visi apmainās ar sava karaliskā Dultona fotogrāfijām, pie viena ar tādu kā žēlumu skatīdamies uz tevi, ir kā tev nevienas kājas vairs nebūtu. Un tu sēdi kaktā un ieklausies, kā tavā galvā iet bojā neironi, savstarpēji cīnīdamies starp individuālo (a nahren man karaliskais Dultons!?) un sabiedrisko (visiem ir karaliskais Dultons!!) tavas unikālās personības daļu.
Diespas, ja tu aizej uz bodi un tev nepārdod karalisko Dultonu, mol, izbeidzies.
Taisni vai jāapraudas.