Wed, Feb. 20th, 2008, 10:06 am

Īsteno produktu lietošana ir aplam svētīga nodarbošanās. Piemēram, sviests. Zelta svētītajos padomju laikos, jā tad bodē bija riktīgs sviests, bez ē, bē un mē piedevām. Problēmas sākās tad, kad mēģināju sviestu pielietot de facto, tobiš uz maizes. Jamais saturēja ūdeni un ledusskapī stāvot palika ciets un trausls.

Tagad visi ir izlepuši, margarīnu triepj uz maizes ar vienu kustību. Bet sentēviem (man), lai to sacietējušo pikuci uz maizes uzdabūtu, vajadzēja pacietību, prasmi un pieredzi. To man nebija, un es pārstāju lietot sviestu un arī margarīnu uz maizītes tagad nesmērēju, tāda man ir bērnības trauma (es atsakos pieņemt domu, ka vienkārši esmu slinks un rijīgs, un nevīžoju maizi kārtīgi sagatavot, ka tikai ātrāk aprīt).

Bet! Līdz ar to ir ievērojami samazinājusies mana ekoloģiskā pēda, par ko man liels un neviltots prieks.
 Leave a comment | 7 comments

Wed, Feb. 20th, 2008, 10:49 am
[info]lennay

kopš tiem laikiem man nav problēmu maizi bez sviesta ēst un likt desu, šķiņķi vai ko nu vēl pa taisno uz maizes. no tikko no ledusskapja izņemtā sviesta klucīša virsmas varēja ar nazi nokasīt atlaisties sākušu virsmiņu un lēni, uzmanīgi ziest uz maizes ļoti plānā kārtiņā, taču arī tas prasīja pacietību un laiku, kura no rītiem parasti nebija. tagad gan, par laimi, ir izgudroti visādi smērējamie sieri, pastētes utt. sviestu es gribu pie biezputrām un piena zupām, un tikai īstu sviestu, plx thx. margarīnu gan tolaik izmantojām tikai cepšanai - atceries tak to šaušalīgi pretīgo saulespuķu eļļu - tā mūsmājās netika lietota vispār.
Reply