Pegijas · Lī · interjers

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Bet ja Sauli Pērkonu Daugavu naciķi piesavinātos par himnu (ja vien jau nav), vai jums tā kļūtu mazāk patīkama? Lai gan taisnība - tas nav gluži adekvāts piemērs. Kurš gan te var objektīvi novērtēt Saules Pērkona Daugavas tīri māksliniecisko kvalitāti, brīvi, bez ideoloģiskās slodzes, kuras iespaidā tā, iespējams, tapusi, vai ar kuru laika gaitā apkrauta. Nu, nacistu apropriētais Vāgners, piemēram, tieši tāpēc daudziem ir nepatīkams. Pats nacismu nepiedzīvojis, un ne visai piekrītu, ka tā rašanos nepārprotami veicinājis, un tomēr kā karogs izmantots, un bijis arī antisemīts (lai gan mūzikā tas neparādās). Karminas Buranas pirmatskaņojums arī nacistu Nirnbergā notika un Hitleram ļoti patika.
Jums ir kaut kas tāds vispāratzīti kvalitatīvs, meistarīgi nostrādāts, bet tomēr ideoloģiski nepieņemams?
(Der piemēri arī otrā virzienā: "man visu laiku patika I Will Survive, bet tad, bļa, uzzināju, ka geju himna." Vai arī: "cik žēl, ka nevar skatīties Mīlestību un baložus, jo krievi besī.")
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On 26. Oktobris 2016, 07:05, [info]unpy commented:
Nē, uzskatu, ka darbi ir paši par sevi un ideoloģiskā noslodze ir pati par sevi, tajā pašā nacionālsociāālistiskajā atribūtikā un visa veida simbolikā ir, manuprāt, daudz ievērības cienīga un apbrīnojama estētiskā. Par to pašu saulpērkondaugavu, ļoti gribētos domāt, ka šo uztvertu kā kvalitatīvu gabalu arī tad, ja pirmo reizi šo dzirdētu katalāņu valodā, jo, galu galā, valsts himnu, piemēram, par neko mākslinieciski vērtīgu neuzskatu, taču, protams, zināt to īsti vairs nevaru gan.

Pat vēl vairāk - esmu īgni viebies katru reizi, kad Sergejs Lukjaņenko kādā no saviem stāstiem piemin Baltijas tautu iedzīvotājus, jo viņš tos, maigi sakot, nemīl un vispār cauri lielai daļai viņa darbu spīd cauri tāds diezgan izteikts mūsdienu lielkrievijas šovinisms, taču tamdēļ neesmu pārtraucis viņa darbus pirkt un lasīt. Tas gan arī nav nekāds veiksmīgais piemērs, jo nekas vispāratzīti kvalitatīvs tas nav, lubenes vien, bet, jā neliels dvēselisks diskomforts ir bijis.

Vispār jau šķiet, ka to darbu, kuri paši par sevi nenes nekādu ideoloģisko slodzi, bet tā viņiem ir piešķirta kaut kādu blakusiemeslu dēļ, kvalitāti tas tomēr nekādi nemaina, nu nepaliek labāks vai sliktāks visādā ziņā Cēsu ielas 17 nams no tā vien, ka tajā Ļeņins nakšņojis, taču interesanta tēma varētu būt visi tie darbi, kuros kā to sastāvdaļa vijas cauri arī kāds propogandas/didaktikas elements, tās pašas nosacītās Holivudas filmas ar hipertrofēto patriotisma, feminisma vai homoerotisma noti, tur, kā man šķiet, proporcija ir ļoti svarīga, kaut kāds savdabīgs "zelta griezums", kas nosaka to, darbs ir vēl vispārcilvēcīgs mākslas darbs vai tīra propoganda vien. Lai gan, no citas puses, būtu grūti noliegt arī tiešām izdevušās tīras propogandas estētiku un ieguldījumu nosacītajā kultūras kanonā, labs piemērs varētu būt klasiskās smēķējošā kovboja Marlboro reklāmas.

Lūdzu atvainot par spamu, tādā nu brīvās apziņas plūsmā un savstarpējās pretrunās sanāca aizklīst, domājot par šo agrā rīta stundā:))

[User Picture]
On 26. Oktobris 2016, 15:48, [info]simamura replied:
man ar Lukjaņenko tas pats. Bet vispār jau taisnība ir - mērķtiecīgi propagandas darbi visbiežāk paši par sevi ir slikta māksla. Angažētie mākslinieki ir haltūrējuši vai blefojuši, un tas ir uzreiz redzams.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry