Pegijas · Lī · interjers

it kā dziļa doma, tikai dzīvē grūti, daudz grūtāk kā mākslā, nodalāms, kur ētiskais ir augstirdīgs un neētiskais zemisks, kur vabūt otrādi.

Nē, nē, es tieši gribēju par to parunāt kā par diviem atšķirīgiem mēriem, un saprast, kur kļūdos.
Cibas mērogā, piemēram, vairums man patīkamu cilvēku noklusēti vienojās, piekrīti, ka pārmetumiem par ascenduma neētiskumu bija acīmredzami zemisks raksturs, un es arī tā uzskatu. Jeb citiem vārdiem - ētikas līneāls arī jebkura muļķa un nelieša rokās būs taisns, tāpat kā mīts par temīdu un "galvenais, lai papīri kārtībā". Apsūdzētajam attiecībā uz sevi pašu tas nekādas ētiskas dilemmas nerada. Nekā cildena ētikas kritēriju piemērošanā pašā par sevi nav.
Tāpat arī ar vispārpieņemti ētisku rīcību - labdarību, kas var būt gan patiesi augstsirdīga, gan nepārprotami zemiska, lai arī "papīri atkal kārtībā".

Sorrī, apsūdzētĀjam, prokuroram.

Par mērogu pilnībā piekrītu, tiesa gan, pārspriedumus par ascendumu nevērtēju kā zemiskus, drīzāk kā infantīlus, kas arī ir tas pats mērogošanas jautājums.

nu, jā, ļoti bāls piemērs, piekrītu.

Jā, ļoti precīzi. Sapratu un nevaru neko piebilst, tikai apliecināt piekrišanu.