Pegijas · Lī · interjers

Tā, ir ka daudz? nē, es par sevi tā nedomāju. Un vispār vēl jau neesmu nedz aizgājis, nedz neaizgājis. Un arī neaģitēju. (jā, jā, neaģitē, ko ta raksti?) Un ar pirkstu neesmu rādījis nedz pirms, nedz pēc tam.

nav tā, ka šausmīgi daudz to nebalsotāju, bet par nebalsošanu katrā ziņā šoreiz tiek runāts krietnu strēķi aktīvāk nekā jelkad iepriekš. un man ir tā kā tev, ka es arī vēl neko nezinu, pati par savu lēmumu uzzināšu tikai dienā, kad jāvēl, jo es savas nezināšanas dēļ ļoti svārstos. palasīšu materjālus un, ja ar visu savu esmi sajutīšos, ka nahuj nevajag, tad arī nebalsošu ne par vienu. galnais jau mums pēc tam katram ar saviem lēmumiem pašiem sadzīvot. es, piemēram, palasu vienus un palasu otrus, un nevienu neņemu pierē. izdomāšu visu, ka es pati.

skaidrs, ka tieši tā arī jādara. (es gan smīkņāju par to materiālu palasīšanu, bet ne jau tā, ka tu tiešām neizlasītu, bet gan - priekš kam? Tie taču ir murgi.)