Katrreiz, kad frendlistē parādās "klaunu valsts" nievāšana, emigrācijas apoloģijas, neiecietīgie revolucionārās situācijas komentāri vai vidējā latvieša anekdotes, man dur sānos un vajag saprast kāpēc. Pēc vedjmah emocionālajiem pierādījumiem, skaidrs, ka jebkura tauta un valsts ir tikai nejaušība, un LV, kaut pavisam nesenai, ir tādas pašas tiesības pastāvēt, kā jebkurai citai (kaut vai sugu daudzveidības saglabāšanas kontekstā). Cita lieta ir spēja risināt privātā kosmosa paplašināšanas uzdevumu, rēķinoties ar esošajiem dotajiem, un tas cik lielā mērā pašradīšanu (ja kādu tas vispār nodarbina) traucē sadzīves komforta un likumdošanas trūkumi un laikabiedru neglītās frizūras. Manā kosmosā ir lolojama vieta latviešiem un Latvijai, lai cik nejēdzīgu to reizēm attēlo. Un es neticu, ka citur es no šīs nastas varētu būt brīvs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}