Pegijas · Lī · interjers

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Cilvēkus faktiski varētu dalīt aizlauztajos un neaizlauztajos. Tas, protams, nenozīmē, ka otrie tāpēc ir harmoniskāki, bet pirmie - dzīvesgudrāki. Tas nozīmē tikai robežu, kuras dēļ viņi nekad nesapratīsies. Turklāt ne visi neaizlauztie vienreiz salūst - tas nav nekāds kosmosa likums (kaut kādu kosmosa likumu drīzāk varētu meklēt tajā, kāpēc daži tā arī nekad neaizlūst), bet daudzi aizlauztie tādi ir no sākta gala. Te jāiet detaļās. Neaizlauztie atšķirībā no aizlauztajiem nav spējīgi uz naidu. (Šajā brīdī es gribētu izmantot iespēju un publiski atteikties no stipri ielaistā tīniskā rēbusa šķetināšanas par to, vai cilvēks vienmēr sākumā ir labs, un tad samaitājas kaut kādā iespaidā, vai otrādi - ir ļauns, un kaut kā pielāgojas sadzīvot. Lūk, šādi filozofēt ir bezjēdzīgi). Tātad neaizlauztie atšķirībā no aizlauztajiem nav spējīgi uz naidu. Un uz daudz ko citu viņi arī tāpēc nav spējīgi. Tas ir tāds piena maigums, ko viņi izstaro. Jā, viņi var būt ironiski, pat rupji, var dzert, pīpēt, krist izmisumā, viskautko var. Būt netoleranti - mierīgi - bet viņu netolerance un pat smaga alošanās izriet no tāda kā ērtību trūkuma. Kā kad sega kostu, vai būtu auksti, vai par karstu. Bet tas nekad nav naidīgi. Diskomforta apstākļos viņi vienkārši pārrāpo uz komfortablāku vietu. Viņi kļūdās, bet viņi, neaizlauztie, kļūdās tā, kā zīdainis apdiršās. Jā, tas ir tieši tik nevainīgi. Par to ir kauns pašiem, tas var būt nepatīkami citiem, bet tas nav nekas vairāk. Tāpēc tik daudziem gribas par viņiem rūpēties, protams, pilnīgi neapzināti. Turklāt šitie piena maigie, viņi jau nekādas rūpes nedz meklē, nedz pieprasa. Jā, pieņem gan, bet nepieprasa. Taču arī neaprūpēti viņi savu neaizlauztību nezaudē. Varbūt kļūst mazāk pievilcīgi mātišķajiem, bet nezaudē. Daži aizlūzt (tas tagad ir mans pieņēmums bez pamata) lielas krīzes rezultātā, bet apstākļi vismaz mūsu laikā un vietā ir tiktāl attīstīti, ka es nezinu, kam tādam jānotiek, lai pazaudētu cerību. Un cerība mums, piena maigajiem, ir viens no pamatstāvokļiem. Ar pastāvīgām šaubām vai bailēm tam nav sakara. Tās varbūt laizās vislaik apkārt, bet kodolam klāt netiek (vismaz līdz šim). Par aizlauztajiem neko daudz nevaru pateikt, no savas komforta zonas skatoties. Tikai tik daudz, ka arī viņu ir daudz. Viņus nekļūdīgi var pazīt uzreiz, pēc skatiena. Pat neuzticoties - kā tas bieži notiek piena maigā cerībā un paļāvībā - šai savai būtiskajai sajūtai. Tomēr automātiska piesardzība nostrādā vienmēr.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 29. Oktobris 2011, 00:26, [info]simamura commented:
Zazazelle mani par šito dekoratīvismu vienreiz atfrendos, bet ko lai es daru, ja tieši tik dekoratīvs esmu. Atdotu visas mazās meitenes, sekotājas, kādam, kam tas rūp, bet viņas jau neies. Tepat ir ērti.
On 29. Oktobris 2011, 05:04, [info]nanochkine replied:
nekad.
es uz tevīm atsaucos un ceru, ka nāksi maniem nākamajiem tekstiem par recenzentu. jo atšāvusies un legalizējusies tagad nu esmu, tagad jāmočī un jākonkurē ar ingu žoludi, kas mani gribēja atslēgt uzreiz, jo es lietoju tādus pretīgus izteicienus kā "mans mīļotais skrien kā dižciltīgs zirgs un nes man konfektes".
On 29. Oktobris 2011, 05:12, [info]nanochkine replied:
un varbūt ar laiku mēs varēsim kopīgi noīrēt biroju pilnīgi bez nekāda dizaina. nu, kā lai vēl atzīstos tev mīlestībā, kad visi vārdi ir aizliegti? nāc pie manis par recenzentu, viens, ar laiku mums būs birojs, divi. rakstam kopā, trīs.
[User Picture]
On 29. Oktobris 2011, 10:12, [info]simamura replied:
Tad vienīgi šādā secībā, jo agrāk nekas nesanāks - es vazāšos visu laiku apkārt, lai noskaņotos, tu tikmēr strādāsi, un tad sanāks strīds par kopdarba autorību :-)
On 29. Oktobris 2011, 15:38, [info]nanochkine replied:
nu, tagad tachu nestriidamies par autoriibu, ka viens otram piespeeleejam. man patiik tas muusu dialogs, hehe! lieliskais un jaudiigaa, ha.
* * *
[User Picture]
On 29. Oktobris 2011, 14:48, [info]usne commented:
tu liki, man padomāt un es padomāju.
man nav naida, pat pret tiem, kurus it kā kritizēju vai kā lai to sauc.
taču es zinu, ka esmu bijusi aizlausta, bet acīmredzot labi sadzijusi
[User Picture]
On 29. Oktobris 2011, 16:38, [info]simamura replied:
Aizlauzto bīstamajā skatienā es redzu gatavību uz postošu rīcību, pat ja attiecībā tikai uz sevi. Tevī neredzu.
* * *
[User Picture]
On 29. Oktobris 2011, 18:46, [info]teja commented:
jā, es saprotu, par ko Tu runā. LV ir izteikti daudz šādu cilvēku, ja salīdzina ar Rietumeiropu. es atdotu visu, lai nebūtu ļaunticīga, bet šaubos, vai tas jebkad ir iespējams. manuprāt tas ir saistīts ar "bērnību", ar negatīvām vērtībām - bailēm un pašnoliegumu - identitātes kodolā, bet tad nu atkal, ko mēs te racionalizēsim, es saprotu, par ko tu runā.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry