Pegijas · Lī · interjers

Šo pieņēmumu gan visvairāk kultivē tieši mākslas radītāji, viņi jau, nezkālab, ir tie visbiežāk, kurus satrauc savu garabērnu turpmākais liktenis.

būsim jau ka godīgi, viņus satrauc ne tik daudz garabērnu liktenis kā pašu atpazīstamība konkrētajā kontekstā :)

Domāju, ka tik traki jau nav, ka tīri un tikai sava atpazīstamība:)) Skaidrs, ka arī māksliniekiem kārojas kaut kādu atzinību par paveikto, jo īpaši tad, ja pašiem šķiet kas labi sanācis.

viņus satrauc tas, ka pasaulē nav Kārtības!

+

interesants pieņēmums, ļoti kategorisks.
tāpat kā sevis novietošana "skatītāja - stulbeņa" statusā.

propagandas māksla, politikai pietuvinātā māksla - tās uzdevums ir pārliecināt.

reklāmai ir uzdevums pārliecināt. skatītājs nav stulbenis, ja mākslai tuvojas ar tādu pašu atdevi kā mākslinieks.

Nu, nu. Tas jau ir kaut kāda pārtalantīga pārcilvēka iespējās varbūt - patērēt mākslas darbu ar tādu pašu atdevi, ar kādu šis darbs radīts.

te būtu jākonkretizē, kas ir domāts ar apzīmējumu "atdeve".
mākslinieks ne vienmēr atdod sevi darbam vai arī pilnībā ir nodevies savam darbam tā radīšanas brīdī. reizēm process ir neapzināts, gadās, ka mākslas darbs sākotnēji ir tikai blakusprodukts kam citam.

ja tā ir "katarse" vai iekšējo sajūtu kopums, kas mākslinieku pavada radot, skatītājs tomēr būtu jāsaudzē.
es gan maz domāju par skatītāju kā indivīdu, drīzāk pat neapzināti abstrahējos no reālā skatītāja.

galu galā, lai skatītājs uztvertu darbu tā, kā to uztveru es, viņam vajadzētu būt man.

atdeve nav veikls vārds, drīzāk ieinteresētība. Faktiski jau māksla nav virsma starp autoru un lietotāju, tā rodas un dzīvo tur, kur uzdod ieinteresētus jautājumus, tāpēc ir vienalga vai to atklāj viena vai otra puse, jo mākslai nav tādu pušu.

iespējams.

pagaidām izvairos no mākslas definīcijas.

vienmēr interesanti uzzināt skatītāja, vērotāja domas.

cav. kur tu taas maakslas dabuu? es kaut kaa kopsh vasaras par maakslu uzskatu tikai taadas pragmatiskas prakses - tipa tirgoshanaas un lietu kaartoshana. paareejais te latvijaa ir tipa dizains. a kultuura ir iet uz lido kultuuras kompleksu. vai es pa skarbu to lietu skatu tiesaam?

Nevajag klausīties autoru steitmentos, nost ar autorību vispār. Tad sāk parādīties jēga.