Pegijas · Lī · interjers

Latvietība ir dilemma. Nopietni, es to sapratu tagad, rakstot bakalaurdarbu par nacionālo identitāti.

diezvai tu kādreiz nonāksi pie kādas sakarīgas domas

WTF?! Šī ir kaut kāda "eu, davai, uzdiršam dominikai" nedēļa vai man vienkārši vairs nav atļauts ne par ko izteikties?

neuztraucies, tu vēl mani ņem pierē. seko daža laba piemēram un ietaupīsi virkni raižu

ok, es vienkārši esmu uzvilkta sakarā ar bak. darbu.
ālējies vien.

es neālējos. man ir visai nopietni apsvērumi. tiem gan nav nekāda sakara ar tavu vai kāda cita personu

starp ko un ko?

„(..) latviešu nacionālisma diskursa pamatos tiek saglabāts herderiskais un pēc būtības dabaszinātniskais pasaules redzējums, kas nācijas pastāvēšanā saskata vispārēju, cilvēces dabisko daudzveidību nodrošinošo jēgu. Šajā skatījumā piederēt nozīmē būt atšķirīgam, lai iekļautos – jānorobežojas.” Dace Bula. Dziedātājtauta. Folklora un nacionālā ideoloģija. Rīga: Zinātne, 2000, 50. lpp.
Nu, man tur vēl nāk klāt šādi tādi secinājumi.

mums, arhitektiem, ir vienkāršāk - vieta uzstāda noteikumus, tāpēc konkrētam ģeogrāfiskam punktam piedēvēt atšķirīgo ir vieglāk.