Pegijas · Lī · interjers

mēs tur rēcām, ja, skatoties, bet mani tie tēli vienmēr pievelk un šausmina. varbūt es esmu vidēji stulbs, bet tad mana turēšana ķēdē notiek caur linča ākstību

varbūt tas arī ir viņa noslēpums, smieklīgo un stereotipisko viņš tiktāl sakāpina un atrauj no realitātes, ka paliek neomulīgi.

es gan nezinu, vai visas filmas ir tik smieklīgas. nesen esmu smējusies, skatoties arī garo Tvinpīku, nu, seriālu. arī Zilais samts vietām ir ļoti smieklīgs. par pārējām neesmu tik pārliecināta.

ir ļoti daudz līdzīgu izstrādājumu, ja nopietni, kur cauri var just, kā filmēšanas grupa pa zemi vārtījusies, iztēlojoties, kā viņu skatītājs šausmās vai aizkustinājumā vēlāk bālēs. un var jau būt, ka linčs arī, bet es to visu, ko viņš uzbur, atpazīstu jau kopš podiņa vecuma. es tieši tā sapņoju, kā viņš rāda.

so what's the problem? let's do it quick

nu es jau augšā atzinos, ka vēl!

es domāju, ka linčs ļoti nopietni izturas pret visu smieklīgo, nedomāju, ka viņš ir TĀDS. nu, viņš to ākstīšanos paceļ mākslas līmenī, kur smieklīgais patiešām pārvēršas baisajā, kur baisais (un nevis nopietnais) ir smieklīgā tumšā puse.