Pegijas · Lī · interjers

līst
bet tikdams kāpņutelpā noskurinos es
un kāpju ik pa diviem pakāpieniem
augšā
zvanu
vēl pirms zvana vēlreiz noskurinos
protams nedaudz pietēloju
un vēl nodomāju
cik grūti noticēt pilij kas ir manī pašā
tad durvis atveras
tās atver Lokševicas kundze
es viņai nejauši saku:
cik grūti noticēt pilij kas ir manī pašā
tad smaids uz mirkli viņai pāraug sašutumā
un tad jau tikai nelāgs sašutums
un viņa sašutušā balsī saka:
pēc visiem šiem gadiem
tai mirklī man ir jāpazūd
un viņa aizcērt durvis
drošivien atspiežas pret tām un sašļūk
un vēl nodomā:
cik grūti noticēt ka pēc visiem šiem gadiem
bet es tad kāpju lejā pakāpienus neskaitot
un esmu ārā
tur kur lietus
lietus visu dramatizē
lietus līst un dramatizē