Pegijas · Lī · interjers

Aurojošie līdzjutēju pūļi ir adrenalīna un naida uzlādēti gandriz tikpat stipri kā karojošie.
Šis nav futbols un nebeigsies dažu dienu, stundu laikā; bet katru dienu mēs (vairums mūsu) sevi uzlādēs ar uzbudinošām "naida piecminūtēm" (zinu, ka Orvels ir slikta gaume).
Un mēs nīdīsim. Savu krievu kaimiņu, kurš pīpē trepēs (tāpēc, ka krievs, protams, ar sliktajiem Ordas nomadu gēniem), Ivanu Bargo, Puškinu, Brodski, krievu žurnālistus, krievu komponistus, krievu valodu (izņemot brīžus, kad klausīsimies Arestoviču vai skatīsimies Zelenska pirmsprezidentūras šovus).

Un darīsim to pilnībā pārliecībā, ka sekojam kādam augstākam, kopienai svētam imperatīvam. Ka šis naids mūs nepadara trulākus, primitīvākus un labilākus, bet gan stiprākus un cēlākus.

Šejienes vairākums nav ne rindiņas no tevis uzskaitītajiem redzējis. Bet, jā – nīdīs kā futbola fans tikai nosaukuma pēc. Jau sen nīst.