silvija

neesmu žurnālu Rīgas laiks un Klubiņš, un portāla "1/4 reinistukišs" cienītāja
kaut dzirdēju, pirmajā esot bijusi laba Vilka intervija.

Naomija Kleina raksta atbildīgi, ieguldot darbu, un labi uztveramā valodā,
kā arī nav intelektuāli augstprātīga. Kas, jāteic, samērīgi ar viņas visai respektējamo kukltūrpiederību.

hmmm. KUKLtūr? :)

vēl, atļaujoties citēt citēto,
"Productivity shift will not happen automatically. So you NEED crisis -> shed labor -> increase productivity. Same labor, higher productivity."

is it a crime, then, for them to stage it? no, it never is.

...as in
"Lai Latvija līdz 2014.gadam būtu spējīga ieviest eiro, būs jāpalielina bezdarbs, jo vēl vairāk tiks samazināti valsts izdevumi, šodien partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) biedru kopsapulcē sacīja partijas Finanšu un ekonomikas grupas biedrs un uzņēmējs Jānis Ošlejs."

LETA, 27.februāris
"Lai sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, valstij ir jādevalvē lats. Tāpat ekonomikas atveseļošanās nebūs iespējama bez pensiju un pabalstu samazināšanas un nodokļu palielināšanas, sestdien partijas "Sabiedrība Citai politikai" (SCP) kopsapulcē par SCP piedāvātajiem ekonomikas attīstības scenārijiem informēja partijas finanšu un ekonomikas darba grupas pārstāvji, ekonomisti Jānis Ošlejs un Gatis Kokins."

DELFI, 27.februāris,

is a random (but also - QUITE closely my personal) view that

"Interesanti, ka šī brīža prioritāte ir nevis jaunu darbavietu radīšana un bezdarba mazināšana, bet gan eiro ieviešana tālajā 2014 gadā. Ko no tā secinam? Zīmējam tālas nākotnes vīzijas, lai nav jāatrisina pašreizējās sasāpējušās problēmasslēpjam galvu kā strausi zemē/tālā un miglainā nākotnē. Respektīvi - nespējam un nemākam risināt, jo radoši domāt nemākam un nespējam. Mākam tikai graujoši un nīcinoši.
Taču pats smieklīgākais ir šis - ,,Pazīstams Ņujorkas ekonomikas profesors Nuriels Rubini
[kāds par tādu kaut ko zina?, - tā es.]
....paziņoja, ka Spānijas un Vācijas ekonomikas problēmas sagraus eirozonu un pēc diviem gadiem Eiropas valūta beigs pastāvēt,,/apollo.lv, 30.janv.2010/
Vai tas gan nebūtu smieklīgi???????manuprāt ļoti, mūsu ,,eksperti,, tad varētu pakārties savos bikšturos!"

I'm waiting for the 4th power and intellectuals to pose pertaining questions to these policy planners.
Didn't go to the thing myself.

Mani tāpat kā daudzus uztrauc šī patoloģiskā tehnokrātiskā tieksme turpināt ierobežot veselas tautas eksistences apstākļus - ar iekšējās varas instrumentiem - nenoteiktu un nedrošu, nominālu, nez kā uzstādītu, manuprāt, tukšu mērķu vārdā. Stokholmas sindroms.

Mērķis - kurš nemaz nav kāds īsts mērķis, bet verķis - absolūti makiavelliski turpina attaisnot jebkurus līdzekļus?

Kamēr šos cilvēkus nesāks šmorēt publiskā diskusijā,
politiskā kultūra un domāšana politikā nemainīsies, un turpinās valdīt the Instrumental Mind-collective, kas mainīsies tikai sejās pie kloķiem? Un - vai taču beidzot nesāks, lai - mainītos, klimats, nevis sejas, I mean?

I went today to my former alma mater's library and, strangely, found
Cimdiņa un Ceplis' publications in a Pisa academic journal. In good English.

She must have caught a wind of maccartism of sorts getting fashionable again, for, a member of LPP/LC [grose!] herself, she is suddenly all into studying resistance and collaborationism in Soviet era [safe, farish away enough] Lat. literature. And Ceplis fought for his international publication points heroically too - with "Concept of resistance in contemporary Latvian historical novel". Attempted to create an impression that something like that develops here as a genre, which is clearly a lie.

I was unconvinced. Appreciated the translator thou.
Or maybe it's "A killer whale snatches a veteran trainer from a poolside platform at the Florida park [as]officials say".

just thank you, for your kindness.


oh, sleepy Silvia, it's me. good night.

Pašā nedēļas nogalē - svētdien, 28.februārī, pl.19:00 Latvijas Jaunā teātra institūta producētā Ineses Mičules izrāde ..Stāsti man par.. ļaus atgriezties tik šķietami tālajā 1984. gadā, kad jaunieši kavēja skolu un štukoja, kur nopirkt jaunus džinsus, pīpēja Kosmosu un klausījās itāļu mūziku. Kā jauns, tikko skolu beidzis cilvēks domāja, juta, mīlēja, meklēja sevi pieaugušo pasaulē astoņdesmito gadu Rīgā? Tā nav moralizēšana vai maskarāde par aizgājušo laikmetu, bet gan centieni atbildēt uz jautājumu - kādu es iedomājos savu nākotni? N.B. Biļetes uz izrādi ..Stāsti man par.. var iegādāties Biļešu servisā un pirms izrādes.

uz tikšanos teātrī! [citāta beigas]


Atzīšos, šis pieteikums man šķiet ārkārtīgi aizdomīgs. Es beidzu videni tai gadā. Bet acīmredzot neesmu bijusi jauniete, jo nekas no minētajām lietiskās realitātes pazīmēm nebija tas, ar ko dzīvoju. Bet tas būtu tikai par ārkārtīgi šaurajiem priekšstatiem, kas šodienas "jaunajam" ir par pavisam nesenu pagātni. Taču visdīvainākais šķiet izrādes motivācijas jautājums - apgalvojums: Tā nav moralizēšana vai maskarāde par aizgājušo laikmetu, bet gan centieni atbildēt uz jautājumu - kādu es iedomājos savu nākotni? [kur te loģika?]

Manuprāt, arī tā veidojas dažādu paaudžu geto; nošķīrumi ar neredzamu dzeloņdrāšu žogu; kādas vispār varētu būt tiesības vai vajadzība moralizēt? Un kur ir aizgājis laikmets, ja tas, un vēl senāki par to, staigā pa ielām manā un vecāku paaudžu pārstāvju iemiesojumā? Bet - ja par kopskatu - uz šo Mičules izrādi taču implicīti tiek aicināti tikai viņas vienaudži, vai ne, proti, tie, kas par 80ajiem rūpīgāk, smalkāk, sakarīgāk domāt nav spējīgi? Jeb jūs šai anotācijā dzirdat ko citu?

but nevertheless, take in the sequence

http://www.youtube.com/watch?v=eAaQNACwaLw&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=VebOTc-7shU&feature=channel

http://www.youtube.com/watch?v=x-CrNlilZho&feature=channel

with all its mentions of Latvia and Piebalgses on the Bilderberg meeting attenders list [36:07] and get the

freaking implications.

Are we to build economic trenches? Or just die without a stir?

Or maybe at last get aware and do something organized.

University College Toronto Drama professor Antje Budde observed/studied the Obama campaign as it went:

Title:
Entertaining couch potatoes - FEELING politics

Recently Barrack Obama, US presidential hopeful, delivered a speech at the crowded 800 seat Opera House in Lebanon, New Hampshire. Another 500 people were standing in the cold, following the spectacle from there by listening to loudspeakers. This way the show inside the theatre turned into a live radio play outside. Yet, its quality was quite different from "cool" interactive radio experiments such as Bertold Brecht's [in 1927]. [...] Obama's show emotionally moved the audience. Thus the audience was comforted in its complacency. The messages were delivered and passively/hotly consumed like a political fastfood snack.

The mandate of the Opera House in the small town of Lebanon states that it "presents live performances that inspire, educate and entertain". Obama, the performer on stage, responded to the assertion by his rival H. Clinton that "he was an impractical idealist peddling false hopes". He countered this by stating that there are people (like Clinton) who think more about restraints rather than about limitless possibilities. He suggested that hope is something inside us that insists even in the face of contradictory challenges. Change is possible*. One of the audience members, a journalist from Toronto Star, published his performance review - so to speak - soon after. He noticed that Obama is a gifted orator, while Clinton would rather enumerate policy prescriptions. This is considered to be boring. Obama's verbal skills apparently left the audience in stunned silence. However, the journalist/witness/audience member admits: "Within minutes, I couldn't recall a single word he had said, and the speech dissolved into pure feeling, which stayed with me for days."

People don't need drugs anymore. They can get stoned/somnambule at simply listening to Dr. Caligari-like politicians.

*words change, hope, possibilities - underlined.

AFP/File
Wed Feb 10, 12:24 PM ET
Prev 7 of 17 Next

A Muslim woman wearing a niqab. An Arab ambassador called off his wedding after discovering his wife-to-be, who had worn a face-covering veil whenever they met, was bearded and cross-eyed, the Gulf News reported
(AFP/File/Philippe Desmazes)

I'm not worried
(but so aren't Piebalgses and prezi-dents)
http://www.rtfl.lv/

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) piektdien ierakstā «twitter.com» gan noliedz, ka bērni nolaupīti.

Salinger at 91. no, not what I wanted to say

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/192428

where does the Panic guy exagerate, that is IF he does?
where šalle the wisdom be found?

kāds "pieskatīja manu kāmīti", kura eksistence man pilnīgs jaunums, biznesā, kura "autors: socialapps.lv

Spēles mērķis ir pirkt un pārdot draugus, pelnīt naudu, sūtīt draugus strādāt, kā arī pildīt kādu darbu pašam, kā rezultātā būt dārgākajam un bagātākajam"

"These are frail, elderly women. Tiny little things," Walker said. "You just can't imagine why anyone would want to take advantage of them."

"He declined saying "I don't think it would be helpful'."

!

meat less, meet more

Waymore republic.

but the guy mourning restaurants
""The signs of recession a r e m o r e n o t i c e a b l e to those who live here in Riga, capital of Latvia – restaurants and coffee shops have lost most of their customers"




must be a true capital-ist. That is, he thinks that states are their capitals, and around is ..just an uncharted totem territory. Of course, for a true analytic going outside capitals to look for some real signs of recession must be too "distressing".

Maybe he just should get real out even more or, in other words, Welcome to my country! as in COUNTRY.

courtesy of Brookings
"chronic low-level heroism

aka atbildība
observed with painkillers
silently
every day

for he/she lives in a lighthouse
and if he/she leaves
all the ships will...."



So you are saying - with a w o r k i n g lighthouse should be enough,
with uber-disciplined code language of its few signals?

oh, never mind this.
I'll watch harder for those objects.

"LETA. Šovakar Rīgas centrs ir tīts dūmos, tomēr ugunsdzēsēji mierina, ka nekāda plaša ugunsnelaime nav izcēlusies."

naktī Purvciemā, kur nekas nedeg, nebija iespējams gulēt no neredzamu dūmu kodīgās garšas mutē. baisa sajūta. nenoskurināma.