Draugi

Mēs esam prokrastiNācija. Izlasīju te: Prokrastinācija un radīšana | Manifests

Neesmu sajūsmā par Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju, lai cik glīti un rūpīgi realizēta, taču vienalga atsit antikvariātu vai krāmu tirgu. Un kāpēc tieši šīe 99 vai cik nu tur ģēniji? Tur ir atzīmēti visādi prokrastinējoši shujiņpeteri, bet kādai Ārijas Elksnes brošiņai vietas nepietika. (Un nē, Elksne nav mana mīļākā dzejniece, taču tajā sarakstā ir pārāk daudz vīriešu!)

*Vispār kuģi nepeld, peld tikai sūdi. Kuģi iet, kuģi kuģo.

ak nē, pielijusī Latvijas zeme.
Trīs atzīmēšanas vērtas augusta lietas:
1) vētra, 24 stundas bez elektrības un interneta, nekas traks, pateicoties tai, pabeidzu lasīt Sarmītes Trūpas "Melno stārķi", kas kļūst par:
2) otro svarīgo augusta lietu — riebumu pret Latgales vīriešiem mazā melnā grāmatiņa var spēcīgi pastiprināt (lai gan — kur nu vēl vairāk!), žēlumu un šausmas par Latgales sieviešu likteņiem arī.
3) vēl īsti neattapusies no "Melnā stārķa" iespaidiem, šorīt pamanīju kroders.lv recenziju par Imanta Strada haltūrizrādi —
Marks Usāns | "Kāzas Latgalē” ar scenāriju no Krievijas un Ukrainas TV šoviem.

(Pie 3. punkta varētu ielikt facepalm gifiņu, taču slinkums. Paskat', kas par iekšām! Čiepj un nekaunās.)