silvija - all I have is further questions

es varu tikai lasīt un piekrist visam, ko kungs saka. :) par to jaunekli - nu, vispār. wow.


bet aktīva nezināšana jau neatbrīvo... nu, labi, no atbildības jau tagad arī atbrīvo, padarot arī šo frāzi par kaļķainu klišeju, bet - no iespaida neatbrīvo, no tā, kā tas no malas izskatās.

Un - nu, tā Tukiša un Klementjeva vai kā tur viņu TEXTU kvalitāte. Vezde-suščij Košmar odnako.

tā jau nav satuvināšanās - vara tīksmīgi izbauda angažēšanas procesu, bet nu atlasa jau pēc sev līdzīgas smakas. viss kā visos laikos.

varbūt viņam cits kultūrslānis, tie jau ar visādi. es vienu viņa grāmatiņu izlasīju un kā kičs viņa bija forša. arī noformējums bija atbilstošs. lielās devās gan grūti būtu, jo man pietrūkst, kā lai to pasaka, kaut kāda cilvēciska siltuma fundamentā. brīžiem šķiet, ka tas ir tas briesmīgākais tajā "kultūrslānī", kad pietrūkst elementāra iekšējā siltuma. var jau būt arī cilvēki, kam viss šķiet nosacīts, dezorientācija, vilšanās, nihilisms, vērtību zudums utt, bet tam visam apakšā tomēr kaut kur dzīva sirds jūtama. tas man viņos pietrūkst. un man šķiet, viņi paši mokās ar to savu nespēju mīlēt, it kā cenšas, bet vienalga tas izskatās pēc kārtējās ironizēšanas par ironiju un fonā tukšums un nekam tā īsti nav nozīmes, tikai pašu ego. nezinu, varbūt maldos, bet tā to izjūtu.

nu un šis nila gājiens. viņam taču savi cienītāji un atbalsta izteicēji (kā literātam). varbūt viņš sajuties tik pašvērtīgs, ka domā, var darīt jebko, arī pilnīgi pretējo, nodot visus pirms tam deklarētos principus, jo viņu jau mīlēs tikai par to, ka viņš ir viņš?

uz tā šausmīgi drausmīgi uzbriedušā ego arī visi sūdi izaug. kad gribās sevi pierādīt. SEVI. par katru cenu. pipūstiem sarkaniem vaigiem, tā, ka asaras šķīst. atrast kādu teorētisku konstrukciju, nobetonēt no visām pusēm un iebetonēt tajā savu vārdu, sak - ja pamjatņik vozdvig sebe nerukotvornij, ņe zarastjot k ņemu narodnaja tropa!

VIDĒ - es teiktu, jo viņiem tak NAV ne īsti skolas, ne ģimenes.

VIDĒ samācās, meaning, sagrābstot savu personību s miru po ņitke. Mediju vidē, masu kultūras vidē visvairāk, - es teiktu. Vienvārdsakot, PATĒRIŅA vidē.

jā, polkovnik uzrakstījis tik precīzi, ka pat bail paliek.
man vienu ilgu brīdi arī bija šis stāvoklis "man drausmīgi žēl mūsu sab-bas lielākās daļas...", bet tad atjēdzos. vienīgais jēgpilnais process ir spēt iedot saviem bērniem apjēgu par būtisko. pagaidām, šķiet, izdodas.

labrīt :)
tiešām esmu, jā.
bet nu tikai ar DEMONSTRĒJUMIEM. viegli nav, bet tas ir to vērts.

Svarīgi vēl, viss tas pats - un tā kā tās ir meičas, vēl neomulīgāk vērotājam no malas - attiecas arī uz meičām.


BEZJŪTĪGUMA [neaptēstības] problēma nav rezervēta puikām vien.
Vienkārši, pretēji ieskatam par kaut kādu matriarhātu Latvijā, zēni ir aktīvāki, redzamāki, diemžēl arī NOMĀCOŠĀKI publiskajā telpā. Tāpēc iznāk vairāk runāt par viņiem.

var piekrist?

paš un arī cit. iznīcinošs.

boys and girls are tik nodarbināti ar sevi,
ka vispār neskatās, ko ievaino.

bet ievaino visus, visapkārt un ļoti traumatiski.

bet - Konstantinova gadījums - apsēstākie vēl arī varu vēlas, pār lielāku baru, jukuši, bet grib valdīt. sākumā pār prātiem, bet domā, ja viņam piedāvātu reālu, labi apmaksātu varu pār reāliem cilvēkiem, politisko, to, kurai viņš tagad pielīdis tuvāk, - viņš atteiktos? tieši otrādi, viņš to acīmredzami uzskata par sev pienākošos.

defektīvie ir ĪPAŠI varaskāri.

par to jau es te kādus 3 gadus arī cepos.
kamēr visi stāsta, cik viņš īpants, kičīgs un talantīgs.