mani viņi neuztrauc, kamēr ar tādiem nav jāsaskaras un jādzīvo. jā, un ne jau viņi paši mani uztrauc, jo katrs taču dzīvo, kā izvēlas, bet gan tas, ka es vēl nemāku vienmēr saglabāt mieru un līdzsvaru arī ārpus savas ietekmes telpas. tāpēc labāk izvēlos vienkārši izvairīties, taču arī tas ne vienmēr ir iespējams.
un skaidrs, ka visi visu interpretē pa savam, citādi taču nebūtu interesanti sarunāties, vai ne? bet tieši tāpēc arī ir jārunā nevis jāgaida sazin kas vai arī par visām varēm jāmēģina pārliecināt par savu patiesību, kas, protams, ir īstā un vienīgā. redz, es kaut ko uzrakstīju savā žurnālā, man viss likās skaidrs un nepārprotams (jo es taču zinu, ko ar to domāju), bet tu ierakstīji komentu un izrādās, ka nemaz tik vienkārši nav, jo tu to visu saprati citādāk. es taču pati to nekad neiedomātos, ja tu neko neteiktu. un uzreiz ir par ko padomāt. :)