Mazais, paraustīsim laiku aiz ūsām. Izrausim pāris stundas sev. Sagaidīsim saules lēktu rasas pilienu jūrā. Mazais, nevienam neredzot ieklausīsimies vēja spēlētajā rīta sonātē. Tekelēsim pa puķu pļavām un notrauksim asaras ziediem - tik nenomaldīties Smaržu pasaulē - mums priekšā vēl citas. Mazais, padod roku - trauksimies vēja šūpolēs uz Garšas pasauli. Vissaldākie nektāri Tev. Tik uzmanies, Mazais, lai Tavi spārni nesalīp ar visu šo saldumu! Hei, Mazais, - mēs spējam lidot! Izbaudīsim miljoniem krāsu zvārgulīšu jūras krastā. Uzrāpsimies augstākajā kalnā, apciemosim sauli, sēžot viņas mīkstajā spilvenā - uz mākoņa maliņas. Neuztraucies, Mazais, mums laika vēl diezgan! Šī diena piederēs mums! Ķersim tauriņus dienas vidū un meklēsim jāņtārpiņus pievakarē.
Mazais... Mans mīļais viendienīti, mēs spējam tik daudz... šodien...