27 Jūnijs 2006 @ 02:40
[varbūt tā būs labāk]  
un tad mēs tā dotos tumšajās pilsētas skavās. dotos. atdotos! pārdotos? nē. mēs vienkārši neprotam noteikt savu cenu - to īsto. par augstu vai par lētu. vienmēr. bet tikmēr mēs dotos. atdotos. pasakās klausītos. un teiktu tos stāstus "paldies!" un "5 lati, 2 ali", kaut varētu iztikt bez vārdiem. bet mums jau patīk ausīties, klausīties, (no)purināt, (uz)kurināt. teikt vārdus un izteikt emocijas. uzvelt sniegavīrus no pūkām. jo dzimuši aktieri, kaut pārlieku draņķīgi. bet tu jau zini, ka rītdiena pārtop par šodienu tieši pusnaktī. rīt manis vairs nebūs. jo pasakas domātas bērniem.
 
 
( Post a new comment )
Džedaju bruņiniece[info]kochka on 27. Jūnijs 2006 - 17:54
bet ja pasakas ir vienīgā īstā realitāte, kurā spējam eksistēt?
eh bien, taču realitātē arī labi reizēm, ne? ne tik labi, kā savā radītajā pasaulē , bet tomēr...
(Atbildēt) (Link)