|
[Mar. 7th, 2017|10:02 pm] |
|
|
|
Comments: |
Es domaaju, ka visi visu izveelas, shajaa gadiijumaa arii uzskatiit sevi par upuri. Tu vienmeer izveelies - bailes vai miilestiiba.
vai tu neesi bijis tādos stāvokļos, kad pilnīgi viss galvā sagriežas un tu rīkojies pretēji tam, ko tici, no tevis plūst dusmas un bailes, nevis mīlestība, vardarbība pret sevi un citiem, un tu pēc tam saki - tas nebiju es?
Vareetu taa teikt, tomeer es ticu, ka tad tu tomeer biji tu - kaut kaada tev neapzinaata tava ticiiba vai pagaatnes ticiiba radiija shaadus staavokljus.
From: | sragde |
Date: | March 7th, 2014 - 11:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
sanāk, ja es eju pa tiešo virsū baiļu objektam (nebēgu no tā), tad tā ir mīlestība?
sanāk tā, ka mīlestība nav fiziska darbība, bet prāta stāvoklis. ja labajai visu mīlestībai dod ceļu, tad nervozitāte, agresija, bailes vienkārši nav un prāts ir mierīgs, spējīgs domāt patīkamas domas un patīkamus iznākumus. tam ir jānāk no sevis.
Ja tu zini, ka vinjsh tev var nodariit paari, tad neizmantot bailes buutu nemiilestiiba pret sevi.
Bet vispaar, kaa meeljo, visas emocijas rodas vai nu no baileem vai miilestiibas. Skumjas, dusmas, greizsirdiiba, varaskaare - taas ir bailes. Rotaljiigums, patiesums, laime - taa ir miilestiiba. :)
Tomeer, ja miilestiibas tev ir pietiekami daudz, bailju objekts tev neko nenodariis. Bet tev vajag zinaat savu liimeni un neizlikties par sveeto (sveetais Franciska vareeja apskaut pleesiigu vilku), ja taads neesi. | |