| |
[Feb. 25th, 2017|12:42 pm] |
Cilvēkam nav vērts darīt to, ko viņš nevēlas. Lielākā daļa cilvēku netic, ka viņi katru sekundi ar savu ticību un fokusāciju veido savu realitāti. Ja viņiem pateiktu: "Beidz strādāt tajā darbā, kuru tu ienīsti, vai šķiries no sava vīra, kuru tu ienīsti", viņus atturētu bailes, ka viņi paliks bez nekā. Bez iztikas līdzekļiem vai bez vīrieša. Prātam patīk pierastais, pat, ja tas nodara sāpes. Bail no nezināmā, bail, ka "ja nu mēs neradām savu realitāti un es attapšos renstelē", īpaši jau tāpēc, ka pametot to darbu vai izšķiroties no tā vīra, uz brīdi tiešām var būt sajūta, ka esi renstelē. Šajā dimensijā domas nemanifestējas uzreiz, tāpēc daudziem tas nav acīmredzami, ka mēs patiešām radām savu realitāti. To sauc par materiālismu - viņi tic, ka jau eksistē kāda no viņiem neatkarīga realitāte, kas vada viņu dzīves. Pat, ja ir kopējā realitāte, tā ir mūsu kolektīvā ticība un fokuss - ko mēs esam radījuši kopā. Mēs kopā vienojāmies un radījām Sauli, Zemi un šo Visumu. Mēs kopā radījām faktu, ka šis Visums sastāv no gaismas, no plusa un mīnusa.
Ja tu dari to, ko tev patīk darīt un tici, ka tev viss būs labi, tu radi pozitīvas domas, kas pēc kāda laika tev piesaista pozitīvas situācijas. Tad tu jau esi pozitīvā realitātē un turpini ģenerēt vēl pozitīvākas domas un radīt vēl pozitīvāku realitāti. To sauc par augšupejošo spirāli.
Ir daudzi cilvēki, kas izvēlas lejupejošo spirāli - viņi domā negatīvi, jo viņu dzīve ir negatīva. Viņi neapzinās, ka tā ir negatīva, jo viņi agrāk domāja negatīvi. Un agrāk viņi domāja negatīvi, jo viņiem bija negatīvas situācijas. Un nākotni viņi radīs vēl negatīvāku, viņiem taču ir iemesls domāt negatīvi. Viņi ir slazdā un viņi šķietami neattīstās. Daudzi mīnusi tomēr galu galā radīs plusu un, kad negatīvā būs tik daudz, ka viņiem viss kļūs vienalga, viņi BEIDZOT joka pēc (jo zaudēt tāpat neko vairs nevar), pamēģinās domāt pozitīvi, NESKATOTIES uz pašreizējiem negatīvajiem apstākļiem. "Ja ne savādāk, vismaz savās domās, savā iztēlē es būšu laimīgs, neviens to nevar man atņemt" - un viņi uzsāks augšupejošo spirāli. Nav obligāti iet līdz pašai lejai, lai sāktu iet uz augšu, to var sākt jebkurā brīdī.
Ar to visu es tomēr negribu teikt, ka ir sevi jālauž un speciāli jādomā pozitīvi un jābaidās no jebkuras negatīvas domas. Jo tad tu vari netīšām radīt realitāti, kurā tu neesi tu pats, neesi atslābinājies ar sevi. Nav jābaidās skatīties uz jebko negatīvu šajā pasaulē - kā kari, ķīmija debesīs utt. Bet ieraugi, ka tas viss nav nemaz tik negatīvs. Tam visam ir vieta šajā Visumā, savādāk tā nebūtu. Skaties debesīs un mīli to čemitreilu. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}