Kāpēc nekļūt par budistu |
[Feb. 8th, 2017|11:54 am] |
Dzīve ir ciešanas, bet dzīve ir arī prieks un radīšana. Atbrīvošanās no ciešanām ir nevis atbrīvošanās no vēlmēmun sajūtām, bet spēja tās vadīt. Budisms ir garīgās pašnāvības filosofija - tu beidz eksistēt, tāpēc tu pārstāj ciest. Ja kāds to grib apstrīdēt un, ja kādam ar budismu ir cita pieredze, tas ir viņa paša radīts, nevis ir budisma doktrīna. Mēs paši iekšēji zinām, ka nav vajadzības beigt eksistēt, vajag tikai kļūt līdzsvarotam. To zina arī budisma skolotāji, tomēr vārdiski turpina sludināt garīgās pašnāvības mācību. |
|
|
Comments: |
Bet ir diezgan noderīgi sevi garīgi nogalināt un tad celt no jauna brīdī, kad sāc sevi apzināties.
| From: | psihs |
Date: | February 8th, 2014 - 12:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
vai ir labāk kļūt par fūriju?
bāc kā trāpiji, šajā brīdī
From: | sragde |
Date: | February 8th, 2014 - 08:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Arī Zen ?
Droshi vien, tomeer zen laikam nav tas, kaa pasniedza Buda. Zen vareetu buut daljeeji kategorijaa "nevis budisma doktriina, bet tevis pasha radiitais", ja pienjemam, ka vipasanas meditaacija ir true Budas maaciiba.
From: | sragde |
Date: | February 8th, 2014 - 09:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Īsti nepārzinu tos iedalījumus, bet, jā, piem., Tibetas dzīvo un mirušo grāmatas lasīšana man šķita depresīva nodarbe.
Neviens nezin, kas ir Zen. Man šķiet, ka sinonīms varētu būt spontanitāte (kas varētu būt radošuma pamatā). Un tie stāsti, kā Zen meistari ar visādām absurdām metodēm atmodina mācekļu spontanitāti, ir visai smieklīgi.
Tas liidzinaas tolteku praksei negaidiiti riikoties aarpus konteksta, tas domaats, lai uz briidi izietu no matriksa. | |