jāatdzīst, es pats zināmā mērā piederu šai sugai. pēdējos gados gan cenšos sevi kontrolēt vairāk. īpaši pēc dažādiem incidentiem un dramatiskām situācijām. bet arī - viena mana bijusī mūza man deva piemēru (jā, viņa taču ir sieviete!) - vispār neko nerunāt ar citiem, par ko esi runājis ar kādu. jo tas ir tas, ko viņa sagaida attiecībā pret sevi. tu izturies pret citiem tā, kā tu sagaidi izturēšanos pret sevi. tāpēc bērni, kas ir traumēti, ir agresīvi pieaugušie. viņi pret citiem ir agresīvi, jo viņu zemapziņa gaida agresiju no pasaules pret viņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē nu, dažreiz jau ir interesanti tādā veidā nodot otram kādu informāciju, ko pašam pateikt acīs kaut kā negribas vai nevedas. Visam jau droši vien sava vieta, arī garīgi traumētajiem.
Galabeigās neārstēta tāda agresija ielien visā sabiedrībā, tā kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Iedomājos par Krievijas "sarunu" šoviem.

(Reply to this) (Parent)