|
Nov. 23rd, 2021|08:11 pm |
Tam, ka es vairs nedraudzējos ar Santu, ir savs labums. Tam ir vairāki labumi, protams, bet viens izceļās. Visu, ko es viņai pateicu, es, varu teikt, ka pateicu VISIEM, jo īpaši tiem, kam es to vismazāk gribētu pateikt, jo viņa vispār nekad necentās kontrolēt konfidenciālo vai delikāto informāciju nodošanu tālāk. Tas ir līdzīgi kā bija ar O. Delijā. Visu, ko viņam pateici, tu pateici visam Delijam.
Lai gan par to jau it kā ir runāts tūkstošiem reižu, Santa nekad necentās sevi kontrolēt. Vai sievišķā enerģija vispār spēj sevi kontrolēt? Vai sevi kontrolējošas sievietes nav ar jūtamu vīrišķo enerģiju? Vai sievietes balso par politiķiem viņu izskata, frizūras, stila dēļ?
Cik gan reižu nav bijis tā, ka es kaut ko pasaku Santai un viņa to nekavējoties nodod kādam, kam tas bija domāts vismazāk, un tad ir tā awkward sajūta: "WTF, kāpēc viņam, KĀPĒC? Kā man tagad justies?" Uz ko nemainīgais Santas: "Ups, man ir liela mute." vai: "Kāpēc gan viņš nevarētu zināt?"
VAIRS ŠĪS SAJŪTAS MANĀ DZĪVĒ NEBŪS. :) |
|