nez, tā jau mēs varam nonākt līdz tam, ka visiem jāiziet gadu ilgs kurss med. diagnostikā, jo tikpat labi kaut kāda nelaime X var izrādīties tāda, pie kuras kustināt un aiztikt vispār nedrīkst, un nav jau tā, pa pirmajā palīdzībā apskata visus iespējamos gadījumus/slimības. es nekādā ziņā negribu uzņemties atbildību par sekām gadījumā, ja kaut kas saiet šreijā palīdzības mēģinājumu dēļ.
so, I say - zvans profesionāļiem. ja līdz profesionāļu atbraukšanai neizvelk, nu, tad neko. un par mobilo aptieciņā - taisni mana pieeja. man mājās nav pat visparastāko prettemperatūras zāļu un plāksteru.

(..kas man liek domāt, ka manā potenciālajā ģimenē zīdaiņu mirstības procents būs sevišķi augsts, lol)

Kātad kātad.. zini kāds bija zvans profesionāļiem?

Me: "omgzommg vajag ātros, čalis izskatās ka mirst (vietas koordinātes)"
112: "kas noticis?"
Me: "wtflol, nezinu kas noticis, čalim sūdīgi"
112: "kāds ir viņa vārds?"
Me: "WTFLOLZOMMGBBQ! Nezinu!"
112: "Kāds ir jūsu telefona nummurs"
Me: "Grrrrr... (telnr.)"
112: "kur tas notika"
Me: "Tērbatas un Lāčplēša stūris"
112: "Rīgā?"
Me: "LOL JĀ!"
112: noliek*

nu patiesībā jau normāli jautājumi, varbūt to par personas vārdu atskaitot. saprotu, ka kritiskajā situācijā konkrētajā brīdī tā var arī neizskatīties, bet ja ātros sūtītu katram autobusa pieturā reibumu izguļošam bomzim, būtu vēl skumīgāk.

normāli tad, ja čalis neizskatās, ka tūlīt vajadzēs zārciniekam zvanīt, nevis ātrajiem. Un imho vajadzētu ieviest trīs tipa izsaukumus - 1-kur kautkas nav labi, bet neviens nemirst 2-vidēji akūtu, kad ir jau pasmaga problēma 3-ļoti akūtu, kad pirmais jautājums ir "kur", un uzreiz jau tiek sūtīta mašīna, nevis visa tā garā procedūra ar, kur jūs dzīvojat, utt.

šim piekrītu, jā.