nu jeij bogu, shiry, es te gremdējos pārdomās par tēmu "cik muļķīgi būtu ar savu temperatūru iziet no mājas vispār un aiziet uz veikalu pēc pārtikas, a moš paciesties līdz labākiem laikiem", a viņa - tufļas, tufļas :) ārā tak apokalipse.

Bet milkij, tufļas jau nav vainīgas, ka ārā zomg darās. :)

Abet vispār, kā tev tur iet, ir kaut cik uz labo pusi?

arī tufļām neviens realitāti nav atcēlis :))
un jā, nu, kad es regulāri stumju māgā paracetamolu, tad temperatūra turas pieklājības robežās un miruši mediju teorētiķi pie manis vairs nenāk runāties par gaismas attiecībām ar vērojamo objektu :) toties nāsis nu ir pārdēvētas par māsiņām Indu un Gangu un attiecīgi uzvedas arī. bet man šķiet, ka trakākais jau ir pāri, ja esmu pārdzīvojusi izgājšnakti, tad uz labo pusi jau ies.

Nu tas priecē. :) A ir vismaz kāds tev, kas vajadzības gadījumā atnāk kaut vai fūdu atnest or smth, vai arī tu tur viens pats nabadziņš?

nu vispār viens pats nabadziņš (oh, the downside of living alone, thhh), bet ar pāris draugiem man ir vienošanās, ka, ja paliek galīgi slikti, ta es viņiem zvanu jebkurā laikā.
(no otras puses atkal, milkijs jau visuvarošs putns, zvanīs vien tad, kad būs ričuks testamentā jānovēl)