Šobrīd jūtos pretty much šitā, jo:
1) g-dakteres uz augšu pasistā māsiņa jau atkal ir aizmirsusi piezvanīt (un, protams, štrunts par to, ka pati savām acīm redzēju, kā viņa par to savā žurnālā ieraksta atgādinājumu; un štrunts par to, ka par vienu vizīti maksāju 48 latus ar santīmiem; un štrunts par to, ka viņi ir viens no lielākajiem veselības kantoriem valstī, bet uz kabinetu durvīm vienalga liek plāksnītes ar uzrakstiem "DietAlogs" (šis pēdējais gan ar manu sāpi visai nesaistīts, bet nu KAMŌN, seriously, dietAlogs? Āāāāā));
2) pastniece atkal būs sazin kur iegrūdusi uzaicinājumu saņemt manu paciņu, un tagad atliek vien cerēt, ka līdz svētkiem atjēgsies atstiept vismaz otro vai pat trešo (been there, done that) atkārtoto papīru.

Nu un kā te lai nelamājas, pat vaigā tik piemīlīga būtne kā es.