Pagājšnakt sapņoju kaut kādu asiņainu detektīvkrimiķi, kurā atmiņā paliekošākā aina bija pie spoguļa pieliekusies sieviete gatavībā krāsot lūpas - tad metāliski zobenīga žvinkstoņa - tad lidojoša galva ar krāsošanai gatavām, smaidā atieztām lūpām - tad pie spoguļa palikušais rumpis ar paceltu roku, kurā joprojām tiek turēta lūpkrāsa - tad ļoti izjusti vīrieša smiekli izteikti īvil manierē.
Kaut kas jau uz slaktiņsapņu pusi, which is good, very good indeed.