Ja būt draugam nozīmē reizi mēnesī satikties, kopīgi iedzert vai paēst un pārējā laikā visu pakļaut savām personīgajām vēlmēm un iegribām, tad paldies, bet nē, paldies. Var arī iztikt.
klātienē izstāstīšu, kāpēc aizgāju bet Tev jāasgatavojas, ka nepārmetīsi man neko tieši no Taviem pārmetumiem vairos, zinu, ka draugime tas ir jāsaka, bet reizēm trūkst mīļuma un atbalsta ļoti
Pirmkārt, nav jau runa tikai par tevi. Visiem ir tik neaprakstāmi apgrūtinoši kaut ko kopīgi pasākt, neskatoties uz jebkuriem ieteikumiem un ierosinājumiem. Kopīgi nofotografēties? Akšausmas, nē, tikai ne to. Iet kopā pastaigāties? Nē, viens ir individuālists, vienam pedikīrs, vēl vienam vienkārši draņķīgs garīgais. Vai nu arī pienācis gulētejamais laiks. Ierosinājums visiem kopā aiziet uz akvaparku vispār tika uzņemts ar šķobīšanos un bolīšanos. Jo kurš tad kaut ko tādu dara. Otrkārt, pārmetumi nekad nav tikai tāpēc, ka gribētos tev ieriebt un iebakstīt purnu kļūdās. Nevienam nepatīk noskatīties kā otrs dara kaut ko, kas izvērtīsies tikai par sliktu pašam.