Dalailamīgais kalnu gudrais abas reizes nospēlēja spoži - vienu reizi, lai Tu vispār varētu pamosties (nāk prātā retoriska figūra ar kādu vīru, kuram, kamēr tas gulējis, viņa mīļotā ar vēdekli noglāstījusi kaklu, un viņš tajā pašā mirklī miris; jautājums - ko tobrīd sapņoja šis vīrs?), otru - lai viņam nebūtu jāatbild uz, iespējams, neērtiem vai ne sevišķi labi pārzinātiem jautājumiem.

Starp citu, vārds "dalailamīgs" izklausās vienkārši grezni. :>