Oi, šausmas; tiešām? :)

ja tu vēlētos, tad tiešām jā.

Nu vispār kāpēc gan ne, vēl jo vairāk tad, ja to bilžu ķeršanas procesu paveic tā nesāpīgi un jauki. Fotografēties vēl tā, bet bildes skatīties man briesmīgi patīk. :)

man ir padomā, kā to varētu pārvērst spēlītē.. apvienot ar kādu reizi, kad tev citu iemeslu dēļ jābūt rīgā. tā būs vieglāk. par to tad rīt :)

Es citu iemeslu dēļ Rīgā esmu krietni bieži, tā kā gan jau kaut ko varētu saorganizēt. :)

:) tas ir labi. klau.. tev ir kāds maršutiņš vai kas tamlīdzīgs? piemēram tu varētu izdarīt tā - nopirkt vienu sarkanu balonu.. vai nu vienalga kāda krāsa tev labpatīk. piepūst to, aizsiet ar diegu un pievienot to piemēram tam tiltiņam kas aiz kongresu nama - pie margas.. vai arī kādam piemineklim piesiet pie rokas. nu tā apmēram. un ja mēs sarunātu konkrētu laiku (labāk starp 12 un 15) tad tu pat nepamanītu mani, jo es zuuum zuum :)

Maršrutiņš man ir, jā, dažreiz ar nelielām variācijām, bet vispār tāds diezgan pierasts un praktiski ikdienā izmantojams. Un plāns izklausās foršs, patiešām, bet ar to balonu lieta ir tāda - man vispār ar baloniem nav sevišķi labu attiecību, jo no tiem pūšļiem man ir tā kā bail.. Un es to tīri konfidenciāli stāstu, jo parasti visi par to šausmīgi smejas. :) Bet - man ir ziepju burbuļi. :) Tie takšu arī derētu?

burbur ir labi. mani sajūsmina vasaras vakari un saulrieta iekrāsotajās debesīs planējoši liela izmēra, tādi mazliet neveikli un piebrieduši burbulīši iegareni vēl pie paša pūtēja lūpām mm..

Un tagad atcerējos par to nobēdzināto burbuļpudelīti un gribas izlīst pa logu un izpūst visus tos burbuļus uz Brīvības ielas nebeidzamajām mašīnu straumēm. Darbaļaužiem būtu burbuļi uz vējstikla dienas noslēgumā.

ko saki par otrdienu? :)

Pret otrdienu nav nekādu iebildumu, bet es tieku tikai tā vairāk uz vakara pusi.