Kāpēc tad netaisi vaļā dāvanas?

Tās dāvanas ir jums domātas, velns parāvis.

Tev vienmēr jābūt tik asai?!

Izvēlies - vai nu asa, vai arī trula.

Tu kā intelektuālam cilvēkam ir jādodo vēl kādi varianti, kas raksturo tevi arī ar tev varbūt pašai ne tik tīkamām īpašībām.

Man nu tikai aizgāja, kas par dāvanu paciņām :~(

Tad varam sarunāt, ka 8.dec. vai 9. dec. aiziešu pie tevis, ja brauksi mājās. Ko saki?

Nu tad vēl redzēs, tagad nevaru pateikt, braukšu vai nē.

Man jau pat tētis apvaicājās, vai mēs maz vēl draudzējamies, ka es jau pāris nedēļas nekur neeju.. :/

I also miss you!

Manējie jau arī regulāri apvaicājas, kur tad visas pazudušas.

Ejam uz Dirty Deal. Pie reizes Baibuļa vārda dienu varētu atzīmēt.

Oi, ta' man visas dāvanpaciņas jāņem uz Rīgu. Bet nu labi, ejam ar'.

Vari takš tās dāvaniņas neved.. kaut kad jau tad mēs aizčāposim pie tevis ciemos. Mums tevi satikt ir svarīgāk.

Nu vienalga, skatīšos, vai vispār ir iespējams iepakoties kaut kā.

Rīt uz Rīdzi taisies braukt?

Mjā, kas tad cits atliek.

Baigi traumējoši tas ir.. tie apvadceļi un tā. Rēķinies, ka kādas 3arpus stundas brauksi. Tā lūk.

Nu un tas jau ir tikai sākums, man pēc tam vēl arī jāizdomā, kā līdz dzīvoklim tikt.

Nu ja, jumsim tur tas trolejbuss kaut kā dīvaini kursē..
Man 10. tramvajs ir viens no retajiem, kas kursē bez izmaiņām.

Nu viens man derīgais trambulis ir vispār atcelts, a uz pārējiem - hvz, kā tieši un pareizi kaut kur nokļūt. Tās informācijas arī ir sarakstītas tik idiotiski, ka neko nevar saprast. Vai nu arī es tāda stulba, ka neko nejēdzu.

Tie saraksti ir nepārskatāmi un neizprotami. It kā no tā samita kāda diža jēga.

Ai, pie kājas visus samitus; man jau bija nobriedusi lielā doma, ka rīt uz dzīvokli jāčāpo kājām.

Tas gaisa gabals? o_O

Nu es vēl mēģināšu izburties cauri visiem tiem sarakstiem, bet, ja nekas skaidrāks nekļūs, jā, tas gaisa gabals. Stulbākais ir tas, ka man būs smagi nesamie, pārradīšos tur pusbeigta un pēc tam vēl jāiet būs pārtika iepirkt.

Mazais nābadziņš.
Man pārtikas aiepirkšana atsāta uz rītdienu, tāpēc šodien mirstu badā.

Mani tur ledusskapī sagaidīs tikai veca laša bundža un mīksti mazie tomātiņi, tā kā man nekas cits neatliks, kā iet kaut kur iepirkties. Un lejasstāva bodē arī nekad nekā jēdzīga nav.

Tāpat kā manējā tuvējā bodē, kurā valda īstens padomju veikalu gars.

Manējā pat var nopirkt grādīgos "uz glāzītēm"; kad kaut kur tuvumā ir kādi remontdarbi, strādnieki iet uz bodi iedzert pa mēriņam. Nostaļģija gandrīz vai, saproties.