Tur tās grūtības palielinās, pastiprinās un padziļinās, bet sākas viss pie apzināšanās.

izmetot ne vienu vien loku savās smadzenēs kopā ar šo izteikumu izdomāju - tad varbūt labāk censties tās neapzināties...!

Tieštā.
(Jo apzinoties sāk domāt, kā tās vēlmes piepildīt un vai vispār to vajag - dilemma; pēc piepildīšanas savukārt jādomā par to, kā un vai labāk nebūtu bijis vispār bez - atkal dilemma. Vienas vienīgas problēmas. Ignorance sometimes is bliss indeed.)

principaa Ignorance laikam ir tas, uz ko visi tiecas.. visivisivisi, ar to pirmkärt domaajot nabaga budistus taalu prom kalnos.. es arii gribu.

Kaut tas varētu būt obligāti. Dzīvot tieši tik (un ne gluži ilguma ziņā), cik katrs pats jūt, ka vajadzīgs.

gribas teikt kādus baigi viedos vārdus, lai tikai neteiktu tos pilnīgi un galīgi nodrāztos - pasaule ir nojūgusies un pati sevi dzen kapā..
laba jau doma - doties prom kalnos, mežos; bet kaut kā liekulīgi sanāk, jo īsti jau negribas pamest šejieni un Pasauli principā..