Pirmais, kas man ienāca prātā, kad es par to visu dzirdēju, bija iespēja, ka kāds beidzot aizdomāsies par to, kā ģimnāzija ietekmē smadzenes (un beidzot ieraudzīs, cik izcila vadītāja ir Pārsliņa, un slaidā lokā izspers viņu pa durvīm). Te nu bija.
Mja, cerēt jau varēja. Pat mani vecāki tikko sašutuši piezvanīja un izklāstīja visu, kas viņiem sakāms par to, "cik no ārpuses viss spožs un glīts, bet iekšā visādas preteklības darās". Viņu pašu vārdi. Gandrīz vai pabrīnījos, cik viņi man prātīgi.