Apsveicu! :D
Un kuru vārdu tad galu galā izvēlējās?

Nu es nezinu, kā tad mani galu galā sauc, m? Pasē nekādas Ingrīdas nemanīju.
(Tas ar to vārdu bija domāts par mani un manu vārdā nosaukšanu.)

Ak!

//Negribi ar mani un Baibuli šodien satikties pirms Aristoteli?

//Man tā kā būtu jāmācās rītdienas priekiem.

//Visdrīzākais, ka tu tik un tā neko jaunu neiemācīsies...

//Es zinu, bet vismaz vajadzētu atkārtot to, ko esmu aizmirsusi. Un tad ir diezgan daudz.

// Bet tagad iedomājies, cik sen tu neesi redzējusi manu mīlīgo ģīmīti un turējusi mani pie rociņas..

//Un tagad iedomājies, kā es rīt izgāzīšos, un kā mani izmetīs no universitātes. D:
A ko jūs vispār tur plāno darīt?

//Ar tavu smadzeņpodu nav iespējams izgāzties. Tāpēc no universitātes mešana ārā nebūs.
Baibuls jau cer, ka uz tējas namiņu varētu aiziet. Un ja labi grib, tad mēs varētu tev atprasīt vārdiņus vai nu ko tev tur jāmācās..

//Man nav vārdiņu, man ir bezizmēra čupa ar uzdevumiem, no kuriem jūs tāpat neko nesaprastu, lai atprasītu.
Es izgāzīšos, ka es saku, un tad nākotnē strādāšu par pārdevēju tirgū, un man būs slikti ilgviļņi, un vispār.
Cikos ta jūs plāno iet?

//Ew, nu izbeidz! Tev nemaz nevajag ilgviļņus, jo tāpāt skruļļojas. Manuprāt, tev vajag jauku cilvēku sabiedrību. Varēsi mums pamācīt japānu valodu(jo sak', ko grib, bet tā labāk pats iemācās).
Ap četriem pieciem.

//Nu labi, piemēram, uz pieciem. Kur?

Pie Brīvības pieminekļa. :]

Labi.

Brīnišķīgi.