Vispār labi, pārāk uzbarojusies neesmu, džinsas joprojām var novilkt, tās nemaz neattaisot. Bet mani mīļotie vecāki nez kāpēc nav pārliecināmi par to, ka es tomēr neesmu nekāds visrijējs; jau kuro reizi atved tādu ēdamā kvantumu, ar kuru es viena nevarētu tikt galā, pat gribēdama. Avenes jau piebeidzu, bet ko darīt ar atlikušo kilogramu ķiršu un litru ērkšķogu - velnsviņzin.
Un runājot par avenēm - nespēju pārvarēt paranoju, ka tajā vienīgajā ogā, ko kārtīgi neizpētu, būs bijis paslēpies kaut kāds riebīgs sīkās faunas pārstāvis.