Nē, paldies, vairs ne pie kādiem radiņiem netaisos iet. Un ir traki; labi, šī tiešām bija tikai otrā saruna, un beigu beigās ar mani un manu pieklājību vecā groša bija diktam apmierināta, visas viņas šaubas un negatīvos iespaidus veiksmīgi izkliedēju, bet kāda gan velna pēc man vispār būtu jāmēģina kādam izpatikt. Es dzīvoju tā, kā es dzīvoju, ja kādam nepatīk - nav manas problēmas.
Un vēl jo vairāk, ka viņa pati tagad praktiski dzīvo savā lauku mājā, kāda viņai darīšana par to, ko es savā istabā daru. Bet rīt toties tur nāks otrā istabā kaut kāds īrnieks vai īrniece, un tad vispār būs jautri, es vairs nevarēšu apakšveļā pa dzīvokli vazāties, un ja vien tā būtu tā mazākā bēda.