Nu, nu, šaubos gan, ka ar t.s. draugu atbalstu (ai, neuztraucieties, ne jau t.s. draugu, bet gan t.s. atbalstu domāts, ja) būtu vieglāk. Ne vella. Tas tikai visu lieki sarežģītu.
Ā, nu labi, ka tu nepārmet, jo teikšu godīgi, un vari ņemt vai neņemt ļaunā,- es gan pārmetu. Pirmkārt, ja negribēji nākt, nebija spiesta lieta, otrkārt, ja jau biji atnākusi, varēji vismaz cilvēcīgi pateikt, kas ir par lietu, bet ko gan tur daudz. Vispār tās pasēdēšanas izvēršas arvien tizlākas un tizlākas, tad vienam kaut kāda neiroze, tad otram, i saprast nevar, ko teikt un ko neteikt.