Visapkārt čab un plīkšķ, cik vien tālu var redzēt, nav neviena cilvēka, tikai ik pa brīdim kaut kur sarejas suņi, tu basām pēdām pa ielas vidu lietū ej mājās, kur uz sliekšņa tevi sagaida noilgojies kaķis. Un tobrīd neko vairāk nevajag.
(Mana lampa vairs neraustās, bet es zinu, kura dzīvokļa fragmentus gribu sev.)