25 June 2006 @ 09:14 pm
 
Vienmēr ar tādu mērenu nervozitāti gaidu savus melnos posmus un gandrīz vai baidos justies tā, kā tobrīd jūtos. (Problēma ir tā, ka to melno periodu es apjēdzu tikai tad, kad tas jau ir cauri.) (Problēma ir/nav tā, ka melnajos posmos nejūtos sliktāk kā parasti.)
Starp citu, tagad ir melnais posms.
Un pat nezinu, gandrīz var ar sevi pat lepoties, ja telefona sarunā tas otrs nemaz neievēro, ka tu esi noraudājies tā, ka pat elpu kārtīgi ievilkt nevari. Lepojies ar sevi, jā.
 
2 | +
 
( Post a new comment )
[info]asfiksija on June 25th, 2006 - 10:23 pm
par to raudāšanu - kad mani draugi saka, ka varot jau redzēt, ja cilvēks ir noraudājies, man gribas viņiem sist(īstenībā šiet man gribas rakstīt iemaukt ) pa seju. jo. kad es cik nedēļas pēc kārtas tāda saraudājusies staigāju apkārt, neviens neko pat neievēroja.

*huggles*
(Reply) (Thread) (Link)
[info]shiry on June 25th, 2006 - 10:32 pm
Starp citu, man arī tā ir bijis. Kad viss kārtībā nākas dzirdēt: "Tu esi raudājusi, vai?" Un tad, kad patiešām ir slikti, reti kāds kaut ko pamana.

*huggles back*
(Reply) (Parent) (Link)