Mīļumiņ, tas radījums bija dārza zirneklis (apmēram kā šis), un mani nekas nepiedabūtu mēģināt šamo iebīdīt burciņā. Tu vispār zini, cik ātri šamie kustas? Es būtu pārbļāvusies beigta aiz bailēm, ka viņš man uzrāpos virsū. Pietiek jau ar to reizi, kad šite, birojā, bija tāds pats, tikai lielāks, apmēram plaukstas lieluma, ielīdis.
Viņš pa mani var rāpot. Naktī. Tumsā. Kamēr es guļu. Un ar to jau vairāk kā pietiek. Man nav bail no tādiem vispārībā, bet doma, ka kaut kas tāds var mēģināt man tikt virsū, uzdzen man izteiktus šermuļus.