No Sicīlijas tik ļoti pielipusi tā viņu universālā standarta sejas izteiksme, ka vēl tagad vaļā netieku, un nupat jau pašu sāk pamatīgi kaitināt.
Bet visādi citādi, la vita è bella — brīvdienām ne tikai skatāmliste gatava (The Hateful Eight! The Revenant! Jessica Jones! Galu galā, visi hobiti un gredzenpavēlnieki!), bet arī ēdamliste izplānota (ar uzsvaru uz garšīgi, daudz un vēl), un it kā ar to visu vēl nebūtu gana, pastāv vismaz 80% varbūtība, ka šogad pirmo reizi kopdzīves laikā mums būs egle (I fucking love Christmas trees! ^__________^). Kā te lai nečanelē savu iekšējo pārlaimīgo pīrāgģīmi, nu.

Mīļotais dzīvesbriedis šodien paguva sapriecāties, ka viņa raduraksti dziļāk papētīti, bet tad nācu es un, protams, visu sabojāju, paziņojot, ka vispār jau viņam acis ir nevis zilas, bet gan pelēkas ar dzeltenīgu vidu. (Varēja nepūsties; zināms taču, ka man pelēkas un zaļas acis šausmīgi patīk, atšķirībā no zilām (nē) vai brūnām (galīgi nē).)