Karstasinīgi zvēriņi būdami (dažbrīd stipri vien burtiski; vakar dažam labam korpusa temperatūra sasniedza aš 39,7), mana mentālā dauntaima rezultātā pēdējās dienās esam sasituši vienu čaiņiku (not cool, labs čaiņiks bija), divas mazās glāzītes un vienu krūzi, kā arī pa radiatoru izsmērējuši kausētā siera paciņu. Bet nu neko, shit happens, kā saka.

Un pēc vakardienas cītīgās mūzikas klausīšanās šodien spranda nogurusi.

Un tad vēl pēdējās divarpus nedēļās ir stipri vien izjukušas manas ilggadējās attiecības ar ēdienu. Neko negribas, un nekas arī negaršo, kā rezultātā pārtieku galvenokārt no tējas un sausas grauzdētas maizes. Bet nu kamēr rumpis uz priekšu kustas, lai jau būtu, galu galā tas tāpatās tikai transports vien ir.

Bet - za to smuks transports; nopirku rīsu pūderi, ar ko purniņu piešpaktelēt. Cik maz vajag priekam, vai ne.

Labi vismaz, ka tas paranormāli temperatūrīgais nenogāza abus reizē, citādi, es nezinu, tā jau sandales var maķenīt atmest.