Pareizais veids, kā iesākt ceturtdienas rītu, ir šūpoļkrēslā uz terases, ieģērbtam vēl guļamajā tēkreklā, un ar tējas krūzi rokās.

Ir dienas, kad viss ir labi, bet ir arī tādas, kas negaidot parauj zem ūdens, un tad nezini, ne uz kuru pusi kulties, ne arī to, kāpēc vispār to vajadzētu darīt.
Vakardiena un šodiena ir tuvāk tām pēdējām.

No šūpolēm izrāpos tikai ap četriem, jo līdz tam ne uz ko vairāk par tukšu skatīšanos uz tālumā esošo meža pamali vienkārši nebiju spējīga. Pār galvu bezgalīgas baltkuprainu mākoņu rindas, aiz kukurūzas lauka vienmērīga šosejas šalkoņa, un ņirboši saulstari uz pusaizvērtiem plakstiņiem. Today in a nutshell.